Rīgas Apasionāta.

Sonāte pilsētai, hlamīdijām un bezzirgu ratiem.

Autors: TR Notārs (kurš gan cits?)
Palaists: 04/02/2014, Blogger.com



I. Allegro Assai

Genādijs Mihailovičs piederēja tai parazītisko organismu ģenerācijai, ko pārmaiņu vilnis Rīgas Domē izrāva no nīkuļošanas ekonomikas pelēkajā sektorā un līgani izslidināja saules pielietā municipālā budžeta apsaimniekošanas liedagā. Tas bija laiks, kad nezināmu utainu SIA vienpersoniskie īpašnieki, valžu priekšsēdētāji un darbinieki līdz ar citiem „vajadzīgiem cilvēkiem” un „labiem cilvēkiem” vienā rāvienā kļuva par Domes struktūrvienību un pašvaldības uzņēmumu vadītājiem un atbildīgiem darbiniekiem. Padomju aizlaikos stingri ieaudzinātās sabiedriskā labuma izlaupīšanas iemaņas nekur nebija zudušas, tādēļ vecie instinkti līdzēja jaunizceptajiem priekšniekiem naski tikt pie pieklājīgas rocības, un Genādijs Mihailovičs nebija nekāds izņēmums.

Sākotnējam drudžainajam naudas līdzekļu uzkrāšanas periodam neizbēgami sekoja brīdis, kad cilvēks atliec muguru, aplūko sociālo ainavu un saprot, ka pa vecam dzīvot ir nepieļaujami. Noplucis dzīvoklis Bolderājā un kūpoša „Mazda” vairs neatbilda ne Genādija Mihailoviča statusam sabiedrībā ne pieaugušajam pašnovērtējumam. Konsultējies ar vairāk pieredzējušiem partijas biedriem, viņš steigšus noslēdza laulības līgumu ar Valentīnu Staņislavovnu, savu sievu, un noformējis uz viņas vārda spožu un gandrīz jaunu Bavārijas parketnieku ar algebrisku izteiksmi nosaukuma vietā, aizklīda nekustamā īpašuma tirgus aizspogulijā, kur viņu pavadīja, ja ne gluži balts trusis, tad blonda trusene māklerienes Svetas izskatā gan. Aizraujošais ceļojums nesa divus guvumus: mājiņu Juglā un hlamīdijas.

Māja bija piederējusi, večiņai - mantojums no vīra, bijušā gāzes kantora „prorāba”, kas to sen sen bija uzbūvējis pats savām rokām, savukārt večiņa dāvinājuma kārtībā „norakstīja” dēlam Jurim; tas pirms gadu gadiem nozuda Anglijas virzienā un atpakaļ nemaz netaisījās. Iekārojis vietiņu Ipsvičas Vūdbridžroudā kādā no tām šausmīgajām rudo ķieģeļu rindu mājām ar apaļajām caurulēm dūmeņu galos, Juris apgrūtināja mātes īpašumu ar hipotēku un gaidīja večiņas nāvi. Kad māte izpildīja dēla karsto vēlmi un atbrīvoja ieķīlāto objektu no savām miesām, Juris uz karstām pēdām metās iemainīt dzimtas īpašumu Juglā pret brīvību no hipotekārās nastas Ipsvičā. Maiņas cena bija kādu trešdaļu virs tirgus cenas, tādēļ tā lieta ātri vis negāja, bet te nu nāk stāsts par hlamīdijām.

Šī stāsta pilna un rediģēta versija nu pieder apgādam "Zvaigzne ABC".
Sīkāki paskaidrojumi šeit

Lasi jaunumus, komentē, uzdodi kašķīgus jautājumus, ierosini un lamā!
TR Notārs šad un tad pačivina, ja twitter.com strādā:



Lasāmviela.
Lekcijas par biznesu.
Antitraktāts "Valsts".
Blogi un pastāsti ar kontekstu.
Apsēstā prāta laboratorija.
Neaizmirsti apmeklēt okulistu!