Jonikāna dienasgrāmatas. "Latviešu gambīta pievienotā vērtība"

Mazā biznesa rokasgrāmata. 3.daļas slepenais pielikums.

Autors: TR Notārs (kurš gan cits?)
Palaists: 16/11/2013, Blogger.com
Par šo arī:
"Momentuzņēmums" (Mazā biznesa rokasgrāmata. 1.daļa)
"Neveiksmīgs bizness" (Mazā biznesa rokasgrāmata. 2.daļa)
"Mans krievu investors" (Mazā biznesa rokasgrāmata. 3.daļa)



28/10/2013, pirmdiena.
Diena, kas oficiālajās hronikās neatšķīrās no visām citām garlaicīgām dienām, izņemot lielās vētras gaidīšanu. Taču slepenos arhīvos glabājas arī Jonikāna dienasgrāmatas. Tās vēsta pavisam ko citu:

Plkst.05:29
Uz viņas labās kājas uztetovēta Mūsa, uz kreisās Mēmele. Pavēderē tās satiekas un kā Lielupe plūst augšup apliecot nabu, kuras dekorācijā viegli atpazīt Jelgavas pili, izmet lokus zem labās krūts un krūšu ielejā ietek Rīgas līcī. Nav gluži kā kartē, es pārbaudīju Gūglē, toties skaisti gan.

Anita. Jā, viņa ir manā gultā!

Jonikān, viņa teica, tu esi dumjš kā zoļļa zābaks, bet daba ir taisnīga – atņemot tev kaut ko vienu, devusi pretī ko citu, un tas cits ir pavisam tīri okei.

Īsti nezinu, tas ir apvainojums vai kompliments, bet nav nozīmes, jo viņa ir manā gultā! Bez briljantiem, šopingiem un citām smalkām cacu prasībām. Vienkārši tāpat. Kā parasta meitene.

Anita!

Pēc minūtes viņa modīsies, ātri izvaros mani, sakopsies, izdzers pāris svaigi spiestus apelsīnus, uzkāps sava šausmīgā „Forty-Eight” Harleja mugurā un aizzibēs prom uz rīta treniņu. Tā viņa to sauc. Vienreiz gribēju aizlaist līdzi palūrēt. Viņa ieskatījās man acīs un teica, ja paņemtu līdzi, pēc tam vajadzētu nogalināt. Un pasmaidīja. Es nezinu, tas bija joks vai nē, bet viņas „treniņi” mani vairs neinteresē. Meitenei taču var būt savi noslēpumi.

Jo nogalināt viņa prot.

Plkst.05:30
Labrīt, Jonikān! Saturies!

Viņas muskuļotais augums pakļauj mani savai gribai un uz kādu laiku manis vairs nav.

Plkst.05:50
Skan mūzika, nē bļarkšķis. Viņa to sauc par bībopu, es par citplanētiešu radiogrammu. Ļaunāk par dabstepu... Nē. Ļaunāk par dabstepu gan nevar būt. Patīk viņai džezs un opera, nu ko darīt? Man patīk šlāgeri.

Jonikān, šodien būs gara diena, iznākusi no dušas un cietsirdīgi žņaudzot apelsīnu, viņa saka. Gara un interesanta.

Man sametas baisi. Es zinu, ja viņa saka, būs interesanti, tas nozīmē, atkal gaidāmi visādi Džeimsa Bonda izgājieni un kādam, cerams, ne man, diena beigsies slimnīcā. Vai arī morgā.

Plkst.06:00
Viņa ir prom. Itin kā nebūtu bijusi, tikai tālumā gaistošs moča pirdiens rīta klusumā. Esi uzmanīga, mīļā, līst – ielas slapjas.

Varu vēl pastaipīties un paņēguļoties. Darbā jābūt tikai astoņos. Drīkstu arī nokavēt. Esmu taču priekšnieks – depatramenta direktors „Valsts zinātniskā mantojuma apzināšanas aģentūrā” (VZiMAA). Jā, zin, Jonikāns ir pacēlies. Nekādu kreiso darīšanu, nekādu feiko investoru, nekādu nodevīgo bābu. Godīgā valsts maizē un Anita pie sāniem.

Darbs nav putekļains, bet atbildīgs. Jāreprezentē Aģentūra sabiedrībai, man pat šim nolūkam piešķirts budžets. Iestāde pusslepena, pa televizoru nereklamēsi; es un otra departamenta vadītājs Slaviks dodamies uz apmeklētām vietām un, iesaistoties sarunās, pieminam mūsu darbu. Gudri, vai nē?

Centrālā vieta ir „Voodoo Casino”.

Šī stāsta pilna un rediģēta versija nu pieder apgādam "Zvaigzne ABC".
Sīkāki paskaidrojumi šeit

Lasi jaunumus, komentē, uzdodi kašķīgus jautājumus, ierosini un lamā!
TR Notārs šad un tad pačivina, ja twitter.com strādā:



Lasāmviela.
Lekcijas par biznesu.
Antitraktāts "Valsts".
Blogi un pastāsti ar kontekstu.
Apsēstā prāta laboratorija.
Neaizmirsti apmeklēt okulistu!