Aiz Koipera joslas un saprāta robežām.

Teorētiski spriedumi par Juglas anomāliju.

Autors: TR Notārs (kurš gan cits?)
Palaists: 21/05/2014, Blogger.com



„Aber, meine Herren, das ist keine Physik!”

© Paula Ērenfesta papagailis.

 

Juglas rezidenti zina: vietā, kur Murjāņu iela krustojas ar Vangažu ielu, atrodas anomālā zona jeb Juglas Virpulis.

Stingri ņemot, tas nav virpulis, bet neizskaidrojams laikatelpas kropļojums, kas laiku pa laikam satver no Brīvības bulvāra Murjāņu ielā iebraukušu automašīnu, izgriež pa pusloka trajektoriju, piešķir paātrinājumu un palaiž pa Murjāņu ielu sākotnējam pretējā braukšanas virzienā. Vienkārši runājot, Virpulim ar transporta līdzekļiem notiek tā pati mijiedarbība, kas ar Saulei ar komētām. Līdzību pastiprina fakts, ka daudziem braucamajiem tiek novērots atgriešanās periodiskums. Vairumā gadījumu atgriešanās periods ir 24 stundas ar nebūtisku novirzi. Ir arī „vienreizējas komētas”. Acīmredzot tām ir vai nu ļoti izstiepta trajektorija un attiecīgi liels apriņķošanas periods vai arī tās aiziet aiz, tā teikt, „Koipera joslas” uz neatgriešanos.

Nezinātniskā pasaules redzējuma paudēji šo fenomenu mēdz skaidrot ar autovadītāju vēlmi iegriezties no Brīvības ielas pa kreisi Mārkalnes ielā, taču tā var domāt tikai un vienīgi pilnīgi neaptēsti ļautiņi. Ar modernajām dabaszinātnēm bruņoti progresori Juglas Virpulī saskata izaicinājumu savai iztēlei un intelekta augstajam koeficientam.

Piemēram, pastāv uzskats, ka Murjāņu un Vangažu ielu krustojumā ieklīdis mikroskopisks melnais caurums.

Šāda hipotēze patiešām izskaidro daudzas ar fenomenu saistītas parādības, taču vienlaicīgi rada nopietnas teorētiska rakstura problēmas. Būtiskākās ir divas: Virpulī iekļūst tikai noteikta daļa automašīnu un nav liecību, ka tas jelkad būtu satvēris kādu citu priekšmetu, kas nav automašīna vai motocikls.

Pirmo no šīm problēmām ir mēģināts risināt, gan manipulējot ar transporta līdzekļu atšķirīgo masu, sākuma ātrumu un trajektoriju, gan piedēvējot Virpuļa centrā esošajam melnajam mikrocaurumam spēju dreifēt apkārtējā telpā vai arī pulsēt „sevī iekšā” tajā nozīmē, ka periodiski pārnest gravitācijas potenciālu itin kā „taipus singularitātes” un atpakaļ.

Otrā problēma, šķiet, rada vēl nepārvaramākus šķēršļus anomālijas „gravitatīvajai hipotēzei”. Ja tur būtu lokāls izteikts gravitācijas gradients, tas ietekmētu jebkuru priekšmetu apkaimē. Eksperimenti liecina par pretējo. Atsevišķi novērotāji gan ir ziņojuši, ka eventuālajā Virpuļa darbības zonā māmiņas ar bērnu ratiņiem pārvietojas pa visai dīvainām trajektorijām, taču būsim objektīvi: viņas tā pārvietojas visur.

Arī „Kulonistu teorija” neiztur kritiku, jo viens pats fakts, ka Kulona likums formas ziņā pārsteidzoši kopē Ņūtona gravitācijas likumu, vēl nenozīmē, ka aplūkojamo fenomenu varētu saistīt ar elektriskiem vai magnētiskiem efektiem tikai dēļ induktīva pieņēmuma, ka Virpulī iekļūst vienīgi metāla priekšmeti. Piemēram, eksperimenti ar gaisā pamestiem negatīvi lādētiem atslēgu saišķiem vai brīvi ripojošiem pozitīvi lādētiem alus pudeļu vāciņiem ļoti skaidri parāda, ka uz tiem nekādi kuloniski spēki neiedarbojas.

Un mēs pat nesāksim analizēt absurdos etnomistikas romantiķu izvirzītos minējumus par senu senču svētvietu, spēka punktu vai upurakmeni. Nē, savos spriedumos mēs stingri turēsimies pie modernās fizikas labākajām tradīcijām.

Tātad tā:

1) Ja jums ir darīšana ar acīmredzami organizētu matērijas uzvedību, metiet pie malas pūšļošanu un ieviesiet lauka jēdzienu! Pārbaudiet, vai jūsu pieņēmumi nav pretrunā ar Vispārējo relativitātes teoriju (VRT) un Kvantu mehāniku (KM). Abas minētās teorijas gan atrodas savstarpējā pretrunā, taču tas neskaitās;

2) Parakājieties vecās matemātikas grāmatās un piemeklējiet vienādojumus, kas jūsuprāt vislabāk apraksta novērojumos iegūtos rezultātus, vai arī kādu citu iemeslu dēļ jums patīk. Ķerieties tikai pie tiem vienādojumiem, ko spējat daudzmaz izprast! Pārbaudiet, vai jūsu izvēlētais matemātiskais aparāts nav pretrunā ar VRT un KM vienādojumiem. Atgādinām -  šo teoriju matemātiskā sadaļa atrodas savstarpējā pretrunā, taču tas neskaitās;

3) Ja jūsu vienādojumi dod nepieļaujamas novirzes no faktiskajiem mērījumiem, ieviesiet koriģējošus koeficientus un papildvienādojumus. Nosauciet to par „daudzparametru optimizāciju”.

4) Ja jūsu teorijā rodas nepārvaramas iekšējas pretrunas vai tā sāk dot absurdus rezultātus, ieviesiet jēdzienu „paradokss” un turpiniet teoretizēt! Iegaumējiet – ja fakti ir pretrunā teorijai, jo ļaunāk faktiem. To ir teicis pats varenais Einijs, un tātad šis postulāts ir saskaņots ar VRT. Starp citu, arī KM nav pret to iebildumu, un vismaz šajā punktā abas dižās teorijas runā vienā valodā (kas ļauj secināt, ka postulāts varētu būt „M-teorijas” nedefinēta sastāvdaļa).

5) Kad esat tikuši galā ar teoriju un izskaidrojuši iepriekš neizskaidrojamos faktus, nekavējieties iet tālāk un, izmantojot teorijas spēku, paredzēt līdz šim nepamanītas matērijas izpausmes un pierādīt to esamību ar eksperimentiem.

Ķeramies pie lietas:

Tā kā mūs neapmierina iepriekšējie formāti, postulējam jauna lauka eksistenci. Lai tas ir Automotīvās Mijiedarbības Lauks (AML). Vispārīgos vilcienos turpat vai puse darba ar to padarīta.

Pirms atvērt noputējušos augstākās matemātikas konspektus, pafantazēsim, ko tad īsti no sava jaunatklātā AML vēlamies. Ko tas dara?

Lauks kā jau lauks – matērijas forma bez garšas, smaržas, masas un citiem taustāmiem labumiem. Ideāla manta koncepcijas radīšanai. Lauku var pamanīt tikai pēc tā iedarbības uz redzamo matēriju – tieši kā Virpuļa gadījumā. Tas ir kā ar sūdīgām kārtīm savākt banku pokerā: no vienas puses jums it kā nekā nav, bet, prasmīgi blefojot, varat piečakarēt visus. Īpaši, ja jūsu tēvocis ir vietēja mēroga krimināla autoritāte un visi saprot, ka būs labāk, ja ļaus jums vinnēt.

Te nu mēs nonākam pie svarīgākā: paužam apgalvojumu, ka visa novērojamā transporta kustība ir nekas cits kā viļņošanās Spēkā, t.i., AML svārstības. Protams, būtu muļķīgi noliegt atsevišķu automašīnu kā tādu eksistenci. Bet mūsu pieeju atšķir principiāli cits skatījums uz šiem priekšmetiem. Mēs tos uztveram kā AML dīdītus kvantus, nevis ar saprātu apveltītas metāla kārbiņas, kas, pakļaujoties „iekšējam intelektam” un daļēji respektējot mistiskus „satiksmes noteikumus”, dodas sev vien zināmās gaitās. Kaut ko tādu var iznērst vienīgi opiātu murgos - ezotēriķi. Tā nav mūsu metode. Mēs minam gaišo un skaidro modernās fizikas taku.

Aplūkojot satiksmi šādā gaismā, ātri vien nonākam pie pārsteidzoši saprotamiem secinājumiem. Piemēram, ja automašīnu plūsma ir tikai svārstību izplatība vidē, kas saucas „iela”, tad, ielu krustojumos neizbēgami nākas novērot difrakcijas parādību, ko ikdienā dēvējam par „pagriezienu izdarīšanu”. Par AML viļņu mijiedarbību ar nehomogēno transporta vidi liecina daudzās refrakcijas parādības ceļa konfigurācijas, seguma kvalitātes un neskaitāmo ceļa zīmju, apzīmējumu un luksoforu dēļ. Te arī pilnīgi bez piepūles un nepieciešamības sacerēt nez kādas blēņas rodas Juglas virpuļa mīklas atrisinājums, proti, tā ir difrakcija uz Brīvības bulvāra un Murjāņu ielas stūra, kas kombinējas ar divkāršu refrakciju (laušanu) Murjāņu un Vangažu ielu neregulāras formas krustojumā.

Taču mums jāizskaidro vēl divas Virpuļa „dīvainības”, kas tādas patiesībā nemaz nav.

Pirmā – Virpulis satver tikai atsevišķus braucamos. Sākotnēji šāds anomālijas izvēlīgums mulsina, taču, tikko mēs ņemam vērā, ka transporta plūsmu veido liels skaits viļņu ar dažādiem raksturlielumiem, kļūst skaidrs, ka refrakcijas lamatās iekļūst vienīgi atbilstoši viļņi, bet pārējie izplatās pa Murjāņu ielu Juglas-3 virzienā vai pa Vangažu ielu. Un mēs taču zinām – līdzīgas it kā „anomālas” zonas ir arī citur un šķietami stihisku atstarošanu varam sagaidīt pat jebkurā vietā uz ceļa (bet, piemēram, niecīga varbūtība redzēt to vietās ar tā saukto „divkāršo sadalošo līniju”, kas nodrošina turpat vai pilnīgu iekšējo atstarošanu joslas robežās).

Garāmejot pieminēsim arī stāvviļņa izveidošanos. Tā būtu atbilde piekasīgajam oponentam, kas jautātu: „Bet kas jums sakāms par sastrēgumiem?”

Studējiet pamatus! Sameklējiet nodaļu ar nosaukumu „Stāvvilnis”! Tas ir viss, ko te vērts atbildēt.

Pāriesim pie Virpuļa otrās „dīvainības”, proti, „automašīnu periodiskas atgriešanās”. Te nu atkal atliek tikai pasmieties. Ar noteiktu periodu Vilsona kamerā dabūjot vienādus trekus, jūs taču nesākat murgot par kāda elektrona noslēpumaino nopūlēšanos atkal un atkal nokļūt uz jūsu filmas. Godīgi sakot, pat neērti tālāk iztirzāt šo punktu, jo jābūt no ratu pakaļas izkritušam ēzelim, lai periodiskumā nesaskatītu frekvences saikni ar kvanta enerģiju.

Tā, gluži nemanot, esam nonākuši līdz lieliskai teorijai, kurai gan pietrūkst matemātiskās sadaļas. Bet, uzmanīgi pārlasot tās vispārīgo aprakstu, redzams, ka nav pat nekas jauns jāizgudro – pietiek, ja adaptē elektromagnētiskā lauka un kvantu mehānikas matemātiskās analīzes labi trenēto ķermeni un pat nav nepieciešamības nodarboties ar tendenciozu faktu atlasi kā tai šaurās aprindās plaši pazīstamajai īrietei, Linda vārdā, kas dzīvo Latvijā un aizrautīgi blogo par apčurātām podu malām – beigās tu, cilvēks, vairs netiec gudrs, vai viņa zūdās par veiksmes aizklīšanu entropijas tumšajā pusē tādā mērā, ka pat visas atejas viņas ceļā ir piegānītas, vai arī līdzīgi grafiti apsēstenim bravūrīgi lepojas ar pašas urīna dekoriem uz neskaitāmām podmalām.

Vispārīgi ņemot, šāda ņemšanās ar datu manipulācijām ir 20.gs relikts. Apgaismotajās mūsdienās eksistē viss, ko jūs varat izdomāt un pamatot ar daudzmaz pieklājīgu vienādojumu. Fentezi žanra autorus no nopietniem fiziķiem fundamentālistiem un astronomiem kosmologiem atšķir vien totāla ignorance matemātiskās analīzes jomā.

Tomēr praktiskiem rezultātiem ir nozīme. Kaut vai tīri psiholoģiska. Tieši tādēļ atļausimies piedāvāt no teorijas izrietošu paredzējumu. Galu galā pēc tik plašiem spriedelējumiem par tipiskām viļņu parādībām AML būtu tikai loģiski uzdot jautājumu: „Bet kā ar interferenci?”

Interferencei jābūt! Protams, ja arī neizdotos to konstatēt, vienmēr iespējams ķerties pie paradoksa salmiņa, taču mēs atļausimies izteikt pārliecību, ka pat vienkāršs eksperiments mums dos glītu interferences ainu. Reāli tas varētu izskatīties tā: Biķernieku sinhrofazotronā, citādi dēvētā par „sacīkšu trasi”, nepieciešams uzstādīt sienu ar diviem vārtiem un laist caur tiem kartingu plūsmu, kas sastāvētu no vienlaicīgi startējušiem un vienādā ātrumā braucošiem aparātiem, tādējādi ģenerējot koherentus AML viļņus. Noteiktā attālumā aiz vārtiem jāuzstāda šķērslis. Rezultātā avarējušo kartingu gūzmai pie otrās sienas vajadzētu dot raksturīgu interferences ainu. Pavērojot vārtus uz maksas šosejām, uz robežām vai kaut pie iebrauktuves Jūrmalā, rodas visai liela pārliecība par aprakstītā eksperimenta sagaidāmo triumfu.

Starp citu, ja Biķernieku eksperimentu papildinātu ar vientuļi braucošiem kartingiem, kas tiktu intensīvi apšaudīti ar tenisa bumbiņu šaušanas aparātu, mērot kartinga kustību pēc bumbiņas atsitiena, mēs pavisam noteikti pieredzētu gan kvanta interferenci pašam ar sevi, gan ar „novērotāja” iejaukšanos saistītas kvantu dīvainības. Policists ar karstu fēnu uz ceļu ir labākais pierādījums novērotāja ietekmei uz kvantu uzvedību.

Noslēgumā gribētājiem pabakstīt patiesi grandiozas problēmas, piedāvājam patstāvīgo darbu.

Atbildiet uz jautājumu: „Kā rodas AML viļņi un no kurienes visi AML kvanti nākuši?”

Pamēģiniet iesaistīt risinājumā Lielā Automotīvā Sprādziena (LAS) koncepciju, atrodot Automotīvā Reliktā Starojuma (ARS) piemērus, tādejādi nonākot līdz AML parādību relatīviskajiem aspektiem un neizbēgamajām pretrunām. Tieši šāda pieeja nodrošinās jūsu automotīvās pasaules ainas veselumu, jo arī relativitātes teorija un kvantu mehānika kopumā atgādina veco pastāstu par aklajiem un ziloni: viens glāsta snuķi un uzstāj, ka zilonis ir Dieva loceklis, bet otrs gramstās gar asti un oponē, ka zilonis ir mehānisms, kas, paraustīts aiz striķīša, met uz galvas karstus akmeņus.

Lasi jaunumus, komentē, uzdodi kašķīgus jautājumus, ierosini un lamā!
TR Notārs šad un tad pačivina, ja twitter.com strādā:



Lasāmviela.
Lekcijas par biznesu.
Antitraktāts "Valsts".
Blogi un pastāsti ar kontekstu.
Apsēstā prāta laboratorija.
Neaizmirsti apmeklēt okulistu!