Ķirzaka cilvēka ādā.

Pirms sēņu lietus skudras pamet savas alas.

Autors: TR Notārs (kurš gan cits?)
Palaists: 18/02/2013, Blogger.com



Nav nekā ļaunāka par komandējumiem uz Zemi.

Pēc ilgas un nogurdinošas kratīšanās caur pieciem galaktiskajiem virpuļiem, maldīšanās pa bezgalīgiem gāzu un kosmisko putekļu mākoņiem, nolidojot bīstami tuvu astoņām supernovām un diviem melnajiem caurumiem, tu nonāc šajā nožēlojamajā barbaru pasaulē. Pirmā pietura, protams, ir uz Mēness, doba zemes pavadoņa, kas vienmēr pavērsts ar vienu pusi pret Zemi. Mūsu senči to tā iekārtoja, lai otra puse un līdz ar to mūsu bāze paliktu vienmēr ēnā.

Kad nu esi tur nonācis, sākas baisā procedūra – tev jāielien Zemes dominējošās sugas, cilvēka, ādā. Tas ir briesmīgi! Te man jāatgādina, ka šī rase nav vis reptiļi kā mēs, bet zīdītāji, pie tam vēl primāti un, kas ir ļaunākais, viņiem nav astes! Ko darīt, nākas nomest savējo un palikt bez organisma uzkrātajām rezervēm. Sekas? Jāēd trīs četras reizes diennaktī, pastāvīgs nogurums un slikts garastāvoklis. Un pie visa klāt neērts skafandrs, kas ārēji līdzinās cilvēka ķermenim, bet iekšā piestūķēts ar visām tām ierīcēm, kas nodrošina tērpa darbu. Labi, ka esam ieradinājuši vietējos lietot dažādas mugursomas un pleca somas, tur iespējams nemanāmi izvietot akumulatorus ārpus „ķermeņa”.

Tādas tās lietas.

Šī stāsta pilna un rediģēta versija nosūtīta "Zvaigzne ABC" F&F konkursam. Ja štelle izgāzīsies, tepat saņemsiet atjaunotu versiju

Lasi jaunumus, komentē, uzdodi kašķīgus jautājumus, ierosini un lamā!
TR Notārs šad un tad pačivina, ja twitter.com strādā:



Lasāmviela.
Lekcijas par biznesu.
Antitraktāts "Valsts".
Blogi un pastāsti ar kontekstu.
Apsēstā prāta laboratorija.
Neaizmirsti apmeklēt okulistu!