Par labu Matriksu!

Pavasarī no sniega iznirst suņu sūdi un priekšvēlēšanu retorika.

Autors: TR Notārs (kurš gan cits?)
Palaists: 31/03/2010, ORB.lv



Ir tāds tautas ticējums: ja ziemas beigās TV kaste par rudeni runā biežāk nekā par pavasari, ap lapkriti gaidāmas vēlēšanas.

Un paskat – laikā, kad japāņi sēž parkos un truli blenž uz sakuras ziediem, kad mūsu pašu šuneļi bariņos vien joņo pakaļ kucēm un Daugavas ledus kluči ciemojas Pļaviņu māju pagalmos, bet stabu galos rosās stārķi un no sniega apakšas izlien... Sniegpulkstenīši? Nē, kungi, ne sniegpulkstenīši. Tie būs vēlāk.

Pirmās parādās suņu kakas un priekšvēlēšanu retorika. Un, protams, Matriksa restarta poga. Ap to arī visa rosība, jo katrs taču grib tikt pie sistēmas administrēšanas.

Tā nu politprogrammētaji grupējas pulciņos, lai jau savlaicīgi grūstoties ap pogu, ieņemtu izdevīgāku pozīciju administratīvo tiesību sagrābšanai restarta brīdī.

Saskaņas centra aktīvisti izrādījās visnadzīgākie. Ar īstu komjauniešu degsmi viņi sastutēja interešu grupiņu vēl uz pašvaldību vēlēšanām un, vismaz Rīgā, itin veiksmīgi nostūma citus pretendentus nost no zupas katla un piebārstīja sistēmu ar saviem trojāņiem. Un viņiem ir sens sapnis – pārveidot Matriksa izejas kodu tā, lai tas būtu iespējami viegli savietojams ar Krievijas putlerisko matriksu. Savietojams līdz guberņas līmenim. Skaļi viņi to nesaka, taču mēs zinām – klusie balodīši ir tie indīgākie.

Necik sen noformējās vēl viens pulciņš. Tādi paši veckomjaunieši, tikai ar vilkmi diametrāli pretēja virzienā. Tie kaut appļūtīsies, bet integrēs mūsu Matriksu lielā un neaptverami skaistā Rietumu Zelta Matrix-a struktūrās. Viņi to neslēpj. Gatavi pašu mātes aplaupīt, lai tikai labais Briseles onkulis noglāstītu vaidziņu. Un sabērtu bankas kontiņā zaigojošus ripulīšus... Bet tas jau tā - bonusiņš.

Nav gan saprotams, kāds vorms tiem bija iekodies smadzenēs, kad nosauca savu taboru par „Vienotību”. Tas kaut kā baigi putleriski. Griež ausīs. Varēja taču par „Varavīksni” nosaukt. Skaisti, miermīlīgi un visādu alternatīvo publiku piesaistītu. Un kur, jājautā, Ēlerte skatījās?

Visādus margināļus kā ZZS, TB/LNNK un PCTVL pieminēt nav vērts. Tos vara kā tāda neinteresē. Viņiem ir viņu „nišas”, kur gluži kā piepelējušās alās saritinājušies, pārlaiž jebkuras vētras un tik vien to pūļu kā palaikam izbāzt galvu no Recycle Bin, samelot savam mazohistiski uzticamajam elektorātam: „Ei! Mēs vēl dzīvi!”, un savākt kārtējo nožēlojamo procentu ražu vēlēšanās. Kāds to Recycle Bin beidzot iztīrīs vai nē?

Un te nu rodas jautājums: „Bet vecie sistēmlordi ko?”.

Būvēja savu Matriksu, būvēja... Lai to tagad izvazātu divas pustraku komjauniešu brigādes? Neiet taču runa tikai par dažiem marazmātiskiem un/vai aptreknējušiem Parteigenosse un viņu siltajām vietām pirmajās rindās pie siles. Un pat ne par jaunajiem, enerģiskajiem darboņiem, kas ar buldozera neatlaidību cīnās par tām pašām vietām. Likme ir daudz augstāka. Likme ir „Vecā Sistēma”, ko veido tūkstošiem korumpētu saikņu starp simtiem vairāk vai mazāk nekrietnu cilvēku. Tā ir mūsu „elite”: tā saucamie veiksmīgie „lielpolitiķi”, „lieluzņemēji”, „politiķi-uzņēmēji”, „uzņēmēji-politiķi” un viņu vasaļi, rokaspuiši un pakalpiņi. Un pat šoferu dēli, skolasbiedru dēli un bijušās sievas un mīļākās ar visām meitām un viņu pumpainajiem pulverus šņaucošajiem piedzīvotājiem.

Stop! Ne jau visi uzņēmēji un pat ne visi politiķi. Gribat zināt, kuri?

Šodien to pateikt ir vieglāk par vieglu, jo sniegam kūstot, līdzās suņu kakām mūsu skatiem atklājās viss šīs struktūras grēcīgais galvgalis. Viņi apsēdās pie gara galda Ķirsona iestādījumā un – „ta-dā!” – te nu mēs esam: „Par labu Latviju!”.

Ja tā būtu reportāža no tiesas nama, viss liktos pat ļoti iederīgi, taču nē – Banda sasēžas pie klātiem galdiem, lai viens otram apliecinātu: „Mēs ticam, ka Latvija būs mums atkal laba. Latvija ir mūsu īpašums, tās tauta ir mūsu īpašums, tās nodokļi ir mūsu īpašums! Un mēs to neatdosim komjauniešiem!”.

Stendzenieks sit bungas, Šlesers priecīgi plaukšķina un Šķēle dejā piecērt kāju: „Par labu Latviju! Par labu Latviju!”. Nebūtu Pauls pametis to salašņu baru, varētu uzrakstīt dziesmiņu „Par labu Latviju!”. Bet gan jau veiksmīgais producents Ēķis izdomās kā tikt pie lipīga meldiņa. Nemaz nebrīnīšos, ja LNT kolektīvs pilnā sastāvā kopā ar O-kartes „Akadēmijas” studentiem rudenī šo dziedās mums pa TV kasti katru vakaru, kamēr Šķēle asarām acīs stāstīs atvainošanās vārdus par to, ka TP neizdevās pasargāt treknos gadus no viltīgajiem JL vandalizatoriem, kas naivos labsiržus no TP aptina ap pirkstu kā vecu prezervatīvu un palaida kosmosā, bet paši nolaupīja un pārdeva treknos gadus SVF. Ar visu taukumu.

Šlesers tikmēr zīmēs grandiozas nākotnes ainas ar miljonu simtiem neticami labi apmaksātu darba vietu, tiltiem, tuneļiem, ostām, lidostām, kosmodromiem un bezmaksas sieru ar zemenēm un varēs uzrādīt autentisku globusu no nākotnes, kur Latvija aizņem vismaz 1/8 no sauszemes, lai visus Šlesera sagādātos labumus tur varētu izvietot.

Skatieties un priecājieties – te viņi ir, vecie un ne tik vecie sistēmlordi, Matriksa arhitekti, programmētāji un boti. Viņi apaudzējuši sistēmu ar saviem privātajiem utilītiem tik lielā mērā, ka tie jau kļuvuši par noteicošiem sistēmā. Bez viņiem sistēma sabruks. Bez sistēmas sabruks arī daudzi no viņiem, tādēļ tāda izmisīga cīņa „par labu Matriksu”.

Bet ir taču pavasaris. Saule spīd, putni čivina, pārziemojušie bomži izlien no pagrabiem, lidostā drūzmējas ekonomiskie bēgļi... Mīlestība virmo gaisā. Lai tās impotento botu cīņas paliek vēlākam laikam!

Priecīgas Lieldienas!

Lasi jaunumus, komentē, uzdodi kašķīgus jautājumus, ierosini un lamā!
TR Notārs šad un tad pačivina, ja twitter.com strādā:



Lasāmviela.
Lekcijas par biznesu.
Antitraktāts "Valsts".
Blogi un pastāsti ar kontekstu.
Apsēstā prāta laboratorija.
Neaizmirsti apmeklēt okulistu!