vectēvs un aviācija.

vienotās aeronavigācijas lauka teorijas īsā vēsture.

Autors: Roberts Degums
Palaists: 04/02/2013, TR



reiz gadījās lidmašīnā sēdēt līdzās kādam runīgam kungam, no tiem, kam tīk uzplīties ar nebeidzamu vārīšanos, mežonīgā ātrumā stāstot desmitiem saistītu un vienu otrā ievietotu fabulisku atgadījumu ‘no dzīves’. gandrīz jau laidos miegā, šīs burbuļošanas ieaijāts, kad manu uzmanību piesaistīja stāsts par minētā kunga vectēvu.

vectēvs esot bijis visai konservatīvs un noslēgts cilvēks ar izteiktu noslieci uz autismu. taisni jābrīnās, kā viņam jaunības dienās izdevās apaugļot vecmāti, lai mans sarunu biedrs vispār varētu rasties šajā pasaulē un izstāstīt šo un duci citu muļķīgu stāstu, jo lielāko dzīves daļu bija nodzīvojis būdā mežā, pārsvarā pārtiekot no dabas veltēm. šad un tad radi un citi labi cilvēki viņam piegādāja kafiju, sērkociņus un rakstāmpiederumus. bet ne jau vēstules vecais vīrs rakstīja. viņš strādāja pie fundamentālas teorijas un skrupulozi dokumentēja novērojumus un prāta slēdzienus.

lieta tāda, ka pārdesmit kilometru no vectēva meža būdas atradās lidosta. vectēvs gan nekad neko nebija dzirdējis par aviāciju. atgādinu, viņam bija nosliece uz autismu un, tātad, diezgan selektīva uztvere. tomēr no bieži pārlidojošajām lidmašīnām sirmgalvim bija grūti norobežoties un viņa dīvainais prāts alka atbilstoša skaidrojuma.

ilgos gados novērojumu žurnālā savāktais materiāls liecināja, ka dīvaino lidojošo priekšmetu kustībai piemīt zināms ritms, objekti ir dažādi pēc izmēra un atšķirīgi pēc krāsojuma. ja pēc pēdējām divām pazīmēm tos izrādijās salīdzinoši viegli klasificēt, ar frekvenci gāja grūtāk. algoritms nekādi nedevās rokā. dažu objektu kustībai piemita diennakts cikliskums, citiem cikls lēkāja pa vairākām dienām, reizēm tie parādījās pilnīgi neparedzamos brīžos un bija dienas, kad debesīs valdīja neaprakstāms haoss tajā ziņā, ka viss notika pilnīgi neparedzami un ne par kādu ritmu runāt nenācās. tad vēl bija mulsinošas sezonālas ritma maiņas un divreiz gadā pilnīga nobīde pa stundu turp un atpakaļ.

tomēr pārsvarā dominēja izteikts viļņveida ritms. ritinot šo domu vienā lietainā pēcpusdienā un vērojot lietus lāšu veidoto vilnīšu interferences rakstus peļķēs, vectēvu pēkšņi pārņēma pilnīga ‘eurēka’. bija jābūt aklam, kurlam un neglābjami dumjam, lai nesaprastu, ka tur, augstu gaisā, ir neredzama un netaustāma vide, kuras viļņošanās rada šos ātri kustošos priekšmetus. nē, katrs atsevišķi tie, protams ir lieta kā lieta, bet kopumā tas ir svārstību process. daudz nebēdādams par noslēpumainās ‘nesošās vides’ raksturu, trakais teorētiķis veikli pielāgoja mehāniskās svārstības aprakstošo matemātisko aparātu lidmašīnu kustības datiem un, lai arī ne viss sanāca gludi un šo to vajadzēja piedomāt klāt, bija ļoti apmierināts ar sevi.

un vēl kas. tīri intuitīvi vectēvs bija postulējis nezūdamības likumu. viņš uzskatīja, ka objekti nevar rasties ne no kurienes un bez pēdām pazust. ja kāds objekts aizlido vienā virzienā un vairs nelido atpakaļ, tas nenozīmē, ka priekšmets izkūpējis. nekas neizkūp, viss tikai pārvēršas viens otrā. tā kā pētnieks pārredzēja tikai nelielu debess sektoru un nebija lietas kursā par citiem gaisa koridoriem ap lidostu, šī mainība bija tik liela, ka prasīties prasījās loģisks secinājums: objekti patiesībā sastāv no mazākiem universāliem ‘pirmsobjektiem’, kuru rekombināciju palete nodrošina redzamo transformāciju daudzveidību. piemēram viņš uzskatīja par stingri pierādītu, ka saulainā laikā trīs ‘Bombardier CRJ900’ ar uzrakstu ‘SAS’ spēj pārvēsrties par vienu ‘Airbus A340-600’ ar uzrakstu ‘Lufthansa’, kas savukārt vasaras pēcpusdienās neapšaubāmi rekombinējas par ‘Boeing 777-300ER’ ar uzrakstu ‘British Airways’ un divos ‘Sikorsky S-76D’ helikopteros ar iepriekš neparedzamu marķējumu.

palika arī pa kādai mulsinošai detaļai. tā, vērojot, kā viena lidmašīna austrumu pusē pazūd mākoņos un vienlaicīgi burtiski identiska iznirst no mākoņiem rietumos, viņš secināja, ka notiek kaut kāds neizskaidrojams lēciens telpā, ko nekādi nevarēja pamatot ar milzīgu ātruma pieaugumu, jo tik daudz taču bija skaidrs, ka lidmašīnu pārvietošanās ātrums ir ne lielāks par ‘žžž’ un nekādi nevar būt ‘žikts’, nemaz nerunājot par krasām trajektorijas maiņām. šeit nu večuks aizdomājas gan par ‘tunelēšanas efektu’ gan arī par tīri pieņemamu ideju, kuras gaismā dažām lidmašīnām noteiktos apstākļos piemita brīnumaina spēja atrasties divās vietās vienlaicīgi.

tādā veidā teorija auga un apauga, papildinājās ar faktiem, kas bieži vien nekādi nevēlējās līst rāmjos, bet sevī iegājušais večuks nenogurstoši piemeklēja visam labu skaidrojumu un katram atsevišķam fenomenam savu īpašo atjautīgo un skaisto matemātisko modeli.

kā jau ar dižām teorijām mēdz gadīties, arī šai agrāk vai vēlāk bija jāsastop skeptiķis. liktenis lēma, ka mana sarunu biedra māte, kurai pienāca kārta doties apgādes braucienā pie vientuļnieka, apslima un lūdza dēlu ņemt lielo tarbu rokā un apciemot vectēvu. tā satikās teorētiskās domas apgaismotais briedums ar jaunības redzes skaidrību, kritiku un nežēlīgo maksimālismu.

varētu domāt, ka civilās aviācijas tehnisko, organizatorisko un biznesa aspektu izklāsts atvērs vectēva acis un viņš varēs kliegt ‘eurēka’ vēlreiz, aiznest savu pētījumu rezultātus uz ķemertiņu un pasūtīt aviobiļeti uz Parīzi, lai apmeklētu Le Buržē aviācijas izstādi. bet nē, ne aerodinamikas fakti, ne lidostas darba un lidojumu saraksta iztirzāšana un izvērsts stāstījums par aeronavigāciju un aviodispečeru darba ikdienu iespaidu neatstāja.

uz vārdiem ‘es pats ar tādu lidmašīnu esmu vairākas reizes lidojis’ vectēvs reaģēja vien ar augstprātīgi labvēlīgu smaidu: ‘ej nu tagad mājās, dēls, tu vēl esi par jaunu, lai saprastu, kā pasaule uzbūvēta’.

dēls pateica visu, ko domā par veco āzi un gāja ar; tad viņš izauga un kļuva par uzmācīgu lidmašīnas pļāpātāju; tad es satiku viņu; tad viņš mani nogurdināja ar vairākiem garlaicīgiem stāstiem, līdz nonāca pie sava vectēva, traģiski ģeniāla un vienlaicīgi neglābjami garīgi slima cilvēka; tad kaut kā nemanot pārslēdzās uz pikantu piedzīvojumu ar taizemiešu stjuarti ‘Thai Airways’ Boeinga tualetē Pekinas-Brisbenas pārlidojuma laikā, un es, domās viņu izslēdzis ar elkoņa sitienu pa žokli, saldi aizmigu.

vajadzēja labi atpūsties, jo burtiski četras stundas pēc ierašanās Cīrihē man jau bija jāuzstājas ar priekšlasījumu par dažām piņķerīgām kvantu mehānikas problēmām.

Lasi jaunumus, komentē, uzdodi kašķīgus jautājumus, ierosini un lamā!
TR Notārs šad un tad pačivina, ja twitter.com strādā:



Lasāmviela.
Lekcijas par biznesu.
Antitraktāts "Valsts".
Blogi un pastāsti ar kontekstu.
Apsēstā prāta laboratorija.
Neaizmirsti apmeklēt okulistu!