Labi.

Kad Dievs nedzird un Velnam po.

Autors: TR Notārs (kurš gan cits?)
Palaists: 04/12/2015, Blogger.com



Lāčplēša ielas un Čakenes stūrī atrodas intīmpagrabs „Labi”.

Šis fakts noteikti ir zināms plašāiem sabiedrības slāņiem, citādi bodīte nevarētu būt rentabla un līksmi stabulēt gadu gadiem no vietas. Savukārt ne katrs Čakmarijas staigātājs ir informēts, ka Lāčplēša ielas pretējā pusē lielā, drūmā namā iekārtojusies Latvijas Rakstnieku savienība, Čaka muzejs, Literārā akadēmija un gan jau arī kāds augļotāju midzenis vai NVS valstu vīzu izgādāšanas kantoris, kas vienlaicīgi „iekārto darbā Vācijā” izmisušus bezdarbniekus un ar neiespējamu atlaidi solās sarūpēt uzturēšanās atļaujas lētticīgām Moskovijas blondīnēm.

Tāds nu ir mūsu rakstniecības stāvoklis – tas sarāvies un saņurcījies Čaka memoriālās kāpņutelpas robežās. Kādreiz rakstniecība kopā ar citām izlaidīgajām mākslām aizņēma kapitālistiem Beņjaminiem rekvizēto namīpašumu Baronielā 12. Tajos slavas un spožuma apvītajos laikos radošuma citadelē dienu un nakti zumēja dzīvība – tika noturētas sēdes, svinētas jubilejas un daudzsološi jaunie dzejnieki pa kaktiem kniedēja savas naivās mūzas. Tagad bijušais mākslu templis pārvērsts par pompozu hoteli. Dzejnieku degošajām acīm nav ienākumu, lai tajā uzturētos; arī viņu mūzas vairs netiek ielaistas. Mūzu vietā respektabli vīri kniedē dārgas maukas. Tik dārgas, ka par maukām tās neviens nesauc. Par mūzām arī nē. Un vienīgais viņām zināmais dzejolis ir „In God We Trust”.

Toties pretī Čaka muzejam ir veikals „Labi” un tas ir labi. Čaks atbalstītu.

Jā, un, lai Čakam nebūtu skumji, krustojuma otrā virzienā, pāri viņa paša Sašas Čaka vārdā nosauktajai Sašas Suvorova ielai, atrodas zaudētava „Fēnikss”. Gemblings un rakstniecība iet roku rokā. Atcerēsimies Čaka „Spēle ar dzīvību”, Dostojevska „Spēlmani” vai Raiņa „Zelta zirgu”!

Rakstnieku savienība arī labprāt rīko spēles.

Ņemsim kaut vai „Literatūras gada balvu”. Likme – iesniegums un divi publicētā daiļdarba eksemplāri; balva – 1500 Eiropas rubļu, gods, slava un skaudība šaurās bibliofilu aprindās piedevām. Es teiktu, tas ir krietni feināks darījums par garantētu pakāsienu „Fēniksā”. Skaidrs arī, ka „Labi” satisfakcijas varbūtība ir acīmredzami lielāka par iespēju tikt pie Literatūras gada balvas, taču tieši tādēļ tas ir veikals, nevis zaudētava vai Raksnieku savienība.

Vienvārdsakot: gribi uzspēlēt godīgu spēli, piedalies Literatūras gada balvas izlozē! Protams, arī intelektuāli augstvērtīgajai žūrijai var nebūt sveša mīlulīšu virzīšana, nemīlamo gremdēšana, un, iespējams, pat 20% darījumi. Tomēr nez vai šo sīko nebūšanu mērogi daudz pārsniedz valstiski vidējos, ierastos.

Tad nu ņēmu un apskaitļoju: divi „Belaši” – mazliet virs 7 eirikiem (pateicoties gigantiskajai „autora atlaidei”); eiriks vai divi parkingam, benzīns neskaitās (jo pa ceļam uz mājām); izniekotais laiks vispār nav nekā vērts (būtu tas vērtība, man pie pakaļas jau sen stāvētu VID inspektors ar pastieptu šaufeli). Īsumā, iekļaujos desmitniekā. Iespējamais vinnests pusotra štuka. Varbūtība – nezināma, bet varētu pieņemt, ka apmēram 15%; zaudējumu griesti – EUR 10,-.

Nolēmu: Ir vērts! Iesniegšu „Belašu” Rakstnieku savienībai, pie reizes nočekošu, vai veikals „Labi” arvien vecajā vietā.

Sacerēju iesniegumu:

„Dāmas, kungi un pārējie!

Godkāre un tikai godkāre liek man vērsties pie Jūsu augstās žūrijas ar lūgumu nominēt stāstu krājumu „Belašs jeb Vilcienā lasāma grāmata” (Zvaigzne ABC, 2015.g., ISBN: 978-9934-0-5287-3) Literatūras gada balvai kategorijā „Spilgtākā debija literatūrā”.

Vēlos (tas gan paliek Jūsu ziņā), lai augšminētā grāmata ne vien būtu nominēta, bet arī tiktu atzīta par spilgtāko uznācienu 2015. gadā. Ne mirkli nešauboties, ka klajā ir laisti arī literāri augstvērtīgāki, dziļāki, humānāki un lielākas sāpes piesātināti teksti, atļaušos atzīmēt, ka kategorija nesaucas nedz „Dziļākā debija”, nedz „Asarainākā debija”, bet gan – „Spilgtākā debija”. Šajā ziņā „Belašam”, grāmatai griezīgi dzeltenos vākos ar Džonijam Vokeram līdzīgiem pa riņķi ejošiem cilvēciņiem, kas likusi publiski smieties un sarkt ne vienam vien (es teiktu - tūkstošiem) lasītāju, iesācēju vidū nav līdzvērtīgu.

Piekrītu, ir mazliet nekaunīgi izvirzīt pašam sevi, taču, kā vēsta tautas gudrība, ja vēlies, lai kaut kas ir padarīts labi, tad dari to pats. Turklāt nespēju atstāt šo svarīgo dzīves notikumu likteņa un visādu paslinku labvēļu ziņā. Tas būtu pretrunā ar manu iekšējo pārliecību par lietu dabu Visumā.

Cieņā, godbijībā un citās pazemīgās jūtās,
vienmēr Jūsu,
Lauris Vanags (TR Notārs)”

Nopirku divas grāmatas un, orientējoties pēc „Labi” un „Fēniksa”, sameklēju Čaka māju; iesniedzu.

Materiālu pieņēma intelektuālās vaduguns tēlā pilnīgi iegrimis cilvēks. Ja vien manis paša tēls asi nekontrastētu ar jebko, kas vismaz attālu norādītu uz intelekta un garīguma klātbūtni, pieņēmējs pat nepamanītu necilo iesniedzēja personu, taču, sazīmējis durvju ailā nekaunīgu urlas fizionomiju, mazliet satraucās un nomierinājās tikai tad, kad sāku no mugursomas krāmēt „Belašus”. Viņš gan drīzāk būtu gaidījis īstus, peļastainus stacijas belašus, nevis citronkrāsas griķenītes. Izbīli viņa sejā nomainīja vazafak izteiksme itin kā četri tarakāni uz virtuves galda dejotu Pas de Quatre no „Gulbju ezera”, bet žurka kaktā piespēlētu akordeonu.

Šā vai tā, lieta bija darīta. Atlika tīrais sīkums – procesa vadīšana un virzīšana pareizā gultnē. Sazinājos ar Dievu.

- Eu, vecais, - es viņam kliedzu, - man bazars pie tevis. Vajag ietekmēt vienu procesu. Svarīgi.

Saprotamas atbildes vietā dzirdēju neatšifrējamu buldurēšanu.

- Beidz māžoties, - auroju jo skaļi (Dievs ir tālu un slikti dzird), - man svarīga lieta kārtojama. Nav laika taviem kumēdiņiem.

Dievs paskatījās.

- Paklau, infuzorija, - viņš nodimdināja, - šodien ir tā diena, kad es esmu Allāhs. Pirms traucēt, būtu taču varējis iemest aci manā darba grafikā. Tā ka vai nu ievēro islama protokolu, vai atšujies!

Nu, okei. Pasūtīju vīzdegunīgo formālistu trīs universus tālāk un saucu pēc Sātana.

- Ko gribi, - tas negribīgi virināja aizpampušas acis, - tikai nestāsti, ka vēlies nostiprināt nu jau trešās kārtas hipotēku uz dvēseli.
- Jā, gribu, - nešaubīgi atbildēju, - man steidzami jāietekmē process.
- Dirst ej, - parasti atsaucīgais Elles katlu pārzinis atrūca, - paskaties, kas pasaulē notiek! Viduslaiki atgriežas. Slepkavas, maniaki, tirāni, izvarotāji. Milzums nesamaitāta, tīra ļaunuma pilnu dvēseļu; nespēju visas iegrāmatot. Tu savu nevērtīgo mazdūšīga konformista dvašiņu vari mierīgi paturēt sev. Vai atdot tam tur niekkalbim augšā, - Sātans norādīja uz debesīm, - mani palūgšu tuvākajos gadsimtos netraucēt!

Приехали!

Pilnīgi iespējams, esmu ceļā uz kārtējo feilu. Turklāt tajā iesniegumā aizmirsu norādīt sakaru kanālus. Atliek cerēt, ka gara gaismas tēviem un mātēm pietiks attapības parakāties internetā vai saistīties ar „Zvaigzne ABC”.

Enīvei, ja Tev, lasītāj, ir personīgi kontakti ar žūrijas locekļiem, pasvied viņiem manas koordinātes! Nu un par procesa virzību neaizmirsti ieminēties.

Paldies visiem!

Lasi jaunumus, komentē, uzdodi kašķīgus jautājumus, ierosini un lamā!
TR Notārs šad un tad pačivina, ja twitter.com strādā:



Lasāmviela.
Lekcijas par biznesu.
Antitraktāts "Valsts".
Blogi un pastāsti ar kontekstu.
Apsēstā prāta laboratorija.
Neaizmirsti apmeklēt okulistu!