Meistars un Marģeris

Ezotēriska fantasmagorija bez filozofiskas slodzes.

Autors: TR Notārs (kurš gan cits?)
Palaists: 25/04/2011, ORB.lv




Marģeris sēdēja uz lieveņa un blenza mirguļojošajā tumsā.

Jau vairākas dienas tā tizlā upe savā pavasara apmātībā izlīdusi no krastiem, neganti rosījās pa tuvāko apkaimi, kā tāds mikroskopisks cunami aprīdams arvien jaunas platības. Vakara tumsā visuresošais ūdens klajs ne ar ko neatšķīrās no debesīm – tik pat zvaigžņu un attālu gaismu atspulgu piebārstīts. Arī Mēness cienīgi plunčājās Marģera sētsvidū un tikai mājas siluets drūmi slējās kā melna, klinšaina sala.

Pirms kāda laika bija izzudusi elektrība un vācu žurnālu čupiņa turpat līdzās uz lieveņa kļuvusi neizmantojama lasīšanai. Žurnālus Marģerim bija atstājis kāds dīvanis večuks, kas iepriekšējā vasarā īsu laiku viesojās viņa sētā, tā teikt, dabas tuvības meklējumos, un pie kandžas glāzes mēdza stātīt brīnumu lietas. Marģeris toreiz bija sajuties itin kā acis būtu atvērušās. Lai neļautu tām atkal aizvērties, prombraucot večuks novēlēja mājas saimniekam šo to no savas lasāmvielas un aicināja Rīgā apmeklēt lekcijas.

Tumsā jēga bija vien no lielā kandžas tovera. Tā bija visai neparasta dzira ar savu vēsturi.

Reiz Ernai, vietējās kandžas tecinātājai, piegriezās konkurence ar šķaidītā spirta tirgotājiem un viņa devās aiz trejdeviņiem ciemiem pie Kalna Māras pēc padoma. Zintniece lūdzējai iedeva sarakstu ar zālītēm un sēnēm, kas pēc īpašas apstrādes pulvera veidā jāpievieno kandžai, lai tās lietotājiem rastos stabils ieradums lietot tieši šo produktu un nevienu citu. Maģija darbojās perfekti, lai arī ne bez zināmiem blakusefektiem, kas izpaudās kā apcerīga kūkošana vai gluži pretēji – drudžaini rosīga darbība. Kā sekas visā apkaimē noziedzība nokritās praktiski nulles līmenī, bet daudzas sen saķiebušās sētas atkal bija kļuvušas taisnas, cauri jumti salaboti un visā visumā lokālā sociuma dzīves līmenis manāmi cēlies. Vīri vairs nekāvās, bet vakarus pavadīja nesteidzīgās sarunās pie Ernas dzēriena mēriņa.

Tieši šo fenomenu bija atbraucis pētīt Marģera viesis, būdams pārliecināts, ka tajā visā ir kāda liela zīme. Viņš visu laiku nemitējās sajūsmināti atkārtot: „Tas beidzot ir sācies! Tas beidzot ir sācies!"

Šī stāsta pilna un rediģēta versija nu pieder apgādam "Zvaigzne ABC".
Sīkāki paskaidrojumi šeit

Lasi jaunumus, komentē, uzdodi kašķīgus jautājumus, ierosini un lamā!
TR Notārs šad un tad pačivina, ja twitter.com strādā:



Lasāmviela.
Lekcijas par biznesu.
Antitraktāts "Valsts".
Blogi un pastāsti ar kontekstu.
Apsēstā prāta laboratorija.
Neaizmirsti apmeklēt okulistu!