Es apsūdzu savu Locekli...

Prokurora runa mīļoto sievieti bildinot

Autors: TR Notārs (kurš gan cits?)
Palaists: 26/09/2011, ORB.lv



Sveicināti mīļie radi, dārgie draugi un godātie kolēģi! Šovakar es, Jānis Jampadracis, esmu pulcējis jūs pie bagātīgi klātiem galdiem, lai lūgtu būt par taisnīgiem tiesnešiem kādas netliekamas krimināllietas izskatīšanā.

Vispirms ļaujiet stādīt priekšā cietušo – manu mīļoto sievieti Annu Debesmannu. Domāju, daudzi no jums labi pazīst šo daiļo būtni vai vismaz ir redzējuši kopā ar mani vazājamies ne vien pa bāriem, naktsklubiem un svingeru tusiņiem, bet arī apmeklējam operu, teātri, pedikīru un Šarmelšeihu.

Bet tagad, lūk, es uzlieku uz galda mūsu apsūdzēto. Tas ir mans Loceklis. Neļaujiet viņa actiņas žēlabainajam skatienam un eļļainajai asariņai sevi maldināt! Šim bīstamajam recidīvistam aiz muguras ir trīs laulības un neskaitāmas nesodītas epizodes ārpus tām. Šī procesa laikā es pierādīšu tiesājamā Locekļa noziedzīgos nodarījumus laikaposmā no 2010.gada 17.maija, kad cietusī Anna Debesmanna pirmo reizi kāpa pār tiesas nama slieksni, lai pretendētu uz vakanto sekretāres vietu, un līdz pat šai dienai. Un tad es lūgšu jūs, godātā tiesa, taisīt spriedumu pēc būtības, taisnības, likuma burta un visas iespējamās bardzības.

Pirms ķerties pie lietas izskatīšanas, lūdzu iekost sālītos gurķīšus, rosolīti, gaļiņu un nobaudīt lielisku baltkrievu šņabīti... Starp mums runājot – 190.pants... Taču... Uhh! Labs gan!

Bet nu par lietu.

Tātad, pirmo reizi mēs ar apsūdzēto satikām cietušo jau minētajos apstākļos 2010.gada 17.maijā. Jau tad Loceklis sāka mani mudināt tuvāk iepazīties ar Debesmannas jaunkundzi ar mērķi iesaistīt viņu tajā nekrietnības, izlaidības un pagrimuma zaņķī, par ko Loceklis pārvērtis manu dzīvi un par ko es viņu varētu apsūdzēt pēc Krimināllikuma 163(prim).panta „Bordeļa izveidošana, uzturēšana, vadīšana un finansēšana” , bet nedarīšu to, jo tā ir mana dzīve un Dievs ar to! Taču mēs nevaram palikt vienaldzīgi pret cietušo, tādēļ lūdzu kvalificēt apsūdzētā Locekļa sākotnējās darbības kā nozieguma organizēšanu Krimināllikuma 20.panta 2.daļas kārtībā: „Par organizētāju uzskatāma persona, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu organizējusi vai vadījusi” !

Jā, tieši viņš, Loceklis, diendienā vadīja manas darbības, kuru mērķis bija viens – Annas Debesmannas nevainības laupīšana. Dievs mans liecinieks, es biju tikai mašīna šī nekrietnā recidīvista noziedzīgās gribas izpildīšanai.

Izlaižot dažas kaunpilnas (taču ne kriminālas) epizodes, nonākam pie liktenīgajiem 2010.gada Jāņiem. Līgo vakarā, tuvāk pusnaktij, apsūdzētais apdullinošu vielu – alkohola un testosterona – iepaidā kopā ar diviem līdzzinātājiem – brāļiem Sēkliniekiem, ar spēku, sabojājot aizsargbarjeru, iekļuva cietušās Annas Debesmannas nevainības uzglabāšanas kamerā un laupīja viņas nevainību.

Tādēļ es apsūdzu savu Locekli pēc Krimināllikuma 176.panta 2.daļas „laupīšana, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no mantas glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa” .

Vēršu godājamās tiesas uzmanību uz atbildību pastiprinošiem apstākļiem Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 2.punkta „noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā” un 12.punkta „Noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē” kārtībā.

Jāpiebilst, ka apsūdzētais visus savus noziegumus izdarījis testosterona, alkohola un pat narkotisko vielu ietekmē, parasti kopā ar brāļiem Sēkliniekiem.

Paskatieties vēlreiz uz apsūdzēto! Atceroties šos notikumus viņš ir bravūrīgi piecēlies un atiezies platā smaidā, itin kā vēlēdamies teikt: „Panāciet priekšā un es ar jums izdarīšu to pašu!”. Nešaubieties, viņa draudi nav tukši!

Kā redzams lietas materiālos, viņš vairākkārt ir pārkāpis tās robežas, ko nosaka divu cilvēku attiecības, kad tās nonāk stadijā, ko var saukt par „Mēs”. To varētu definēt kā civillaulību vai „Impēriju diviem”, nav svarīgi. Nozīme ir vienīgi tam, ka parādās noteiktas robežas, kuru pārkāpšanu vulgāri mēdz dēvēt par „laišanu pa kreisi”, bet juridiskajā praksē tam tomēr ir cits nosaukums.

Es apsūdzu savu Locekli Krimināllikuma 284.pantā minētā nozieguma „Valsts robežas tīša nelikumīga šķērsošana, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā” izdarīšanā.

Bet tas vēl nav viss. 2011.gada 23.februārī, kad zināma sabiedrības daļa atzīmē Sarkanās Armijas un Kara Flotes dienu, apsūdzētais Loceklis caur spermas izvadkanālu nodeva manas personas ģenētisko informāciju, kas ir klacificēta kā valsts noslēpums, Krievijas Federācijas pilsonei Jeļenai Vrotikovai. Var teikt, ka šīs stratēģiskās un neizpaužamās ziņas tika iebarotas ārvalstu izlūkdienestam tieši mutē.

Tādēļ es apsūdzu savu Locekli arī spiegošanā atbilstoši Krimināllikuma 85.panta pirmajai daļai „Par neizpaužamu ziņu nodošanu, kā arī nolaupīšanu vai vākšanu ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā”.

Redziet, jūsu priekšā stāv šis bīstamais recidīvists bez mazākās nožēlas par saviem nodarījumiem. Šķiet, viņš slejas staltāk un staltāk ar katra jauna nozieguma pieminēšanu. Jā, bravūrīgs viņš ir. Un īsts debošieris, kas var nakts vidū pēc krogā pavadīta vakara ierasties un uzklupt mierīgi dusošajai Debesmannas jaunkundzei, ar savu bāšanos traucējot tās naktsmieru un krākšanas aparāta darbību.

Es redzu, ka ir pamats apsūdzēt Locekli huligānismā par nodarījumiem pēc Krimināllikuma 231.panta 1.daļas „Par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai organizāciju darbu”.

Bet ar to apsūdzētajam Loceklim vēl nav bijis gana. Viņš ir vairākas reizes iebrucis cietušās kanalizācijas un gāzu izvades sistēmā, nodarot lielākus vai mazākus postījumus, bet 2011.gada 10.augustā, pēc cietušās dzimšanas dienas svinībām, šāds iebrukums beidzās ar vērienīgu caureju.

Es apsūdzu savu Locekli pēc Krimināllikuma 188.panta 2.daļas „Par gāzes, naftas vai naftas produktu vadu un to iekārtu iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja tās izraisījušas avāriju, katastrofu vai citas smagas sekas”.

Skatoties uz šo stalto džigitu jums diezzin vai var ienākt prātā, ka man nāksies viņu apsūdzēt arī pēc Krimināllikuma 334.panta 2.daļas „Par izvairīšanos no aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, ja tas izdarīts kara laikā vai kaujas apstākļos” un Krimināllikuma 335.panta 3.daļas „Par nepaklausību, tas ir, par atklātu atteikšanos izpildīt priekšnieka pavēli, kā arī par citādu tīšu pavēles neizpildīšanu, ja tas izdarīts kara laikā vai kaujas apstākļos”.

Bet es, rijot kauna un dusmu asaras, apsūdzu Locekli tieši šajos nodarījumos, kad viņa atteikšanās pildīt savus tiešos pienākumus kā arī Annas Debesmannas pavēli „Nu, celies taču!” reālos kaujas apstākļos sabojāja veselu militāro kampaņu un svētdienas rītu. Ja godīgi, tad visa svētdiena, 2011.gada 11.septembris, bija pagalam kā Dvīņu torņi pirms desmit gadiem. Tieši šajā dienā es vislabprātāk redzētu Locekli izdrām noziegumus, kas būtu kvalificējami Krimināllikuma 88.panta 1.daļas kārtībā kā terorisms: „spridzināšana, dedzināšana...” un tādā garā, bet nē – viņam vajadzēja visu izpurgāt!

Man grūti nosaukt precīzu datumu, bet ir pierādījumi, ka kaut kādā brīdī apsūdzētais Loceklis ir sagrāvis cietušās Annas Debesmannas ilūzijas par skaistu un tīru mīlestību. Ilūzijas ir sabrukušas un zem to drupām aprakti Annas meitenīgi naivie sapņi. Tas ir fakts.

Es apsūdzu savu Locekli būvniecības noteikumu pārkāpšanā pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas „Par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu un noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa, ja tas izraisījis smagas sekas”.

Un visbeidzot mēs nonākam pie šobrīd pēdējā un vissmagākā nozieguma, ko pastrādājis apsūdzētais Loceklis.

342.pants. Dienesta nolaidība. Jūs ziniet, kā tas ir – viņam vajadzēja apstāties, bet viņš nolaidīgi turpināja un turpināja, līdz nolaida. Tā bija nepareizā diena un viņš to apzinājās, bet vienalga nolaida. Un nu ir sekas. Varbūt šodien šīs sekas šķiet nenozīmīgas – vien daži grami jaunu šūnu un nelāga dūša no rītiem, taču pēc gadiem piecpadsmit tās jau vilks uz visiem septiņdesmit kilogramiem, katru dienu diņģēs piecīti kabatas naudai, reizi mēnesī jaunas lupatas, reizi gadā jaunu viedtālruni, reizi divos gados jaunu klēpjdatoru, tad tām vajadzēs skūteri un, sasniedzot astoņpadsmit gadu robežu, arī automašīnu.

Loceklim beidzot jāsaņem pelnītais sods par visiem pierādītajiem nodarījumiem un jo īpaši par šo pēdējo!

Tādēļ, ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu kopību, smagumu un atbildību pastiprinošos apstākļus, lūdzu godājamo tiesu noteikt apsūdzētajam Loceklim soda mēru: „Mūža ieslodzījums un piespiedu darbs Annas Debesmannas stingra režīma makstī, kā arī Locekļa valdījumā visā soda izciešanas laikā esošās spermas konfiskāciju Annas Debesmannas labā”!

Tā kā šajā procesā liecinieku iztaujāšana un aizstāvības runa nav paredzēti, jo viss tāpat jau iepriekš ķēķī sarunāts, aicinu pacelt glāzes un iedzert uz manas nākamās kundzes, Annas Debesmanna-Jampadracis veselību!

Prozit!

Lasi jaunumus, komentē, uzdodi kašķīgus jautājumus, ierosini un lamā!
TR Notārs šad un tad pačivina, ja twitter.com strādā:



Lasāmviela.
Lekcijas par biznesu.
Antitraktāts "Valsts".
Blogi un pastāsti ar kontekstu.
Apsēstā prāta laboratorija.
Neaizmirsti apmeklēt okulistu!