Vairojies Latvijai!

Tautas vairotāju kustības MANIFESTS

Autors: Kristii *** (Vārdotāja)
Autoram normāli strādāt traucēja: TR Notārs
Jēlā (sākotnējā) versija: 01/03/2011, ORB.lv



Preambula

Reiz veselīgi rūgstošā, taču tagad necili pūstošā kapitālisma piesmacēto Eiropu apsēdušas “šņauc, strādā, izklaidējies” tipa idejas. Tie, kas nenomirst jauni no pārpūles, narkotikām un uzdzīves (un viņu skaits progresīvi pieaug), veido biedējošu statistiku par sabiedrības novecošanos, kas vedina uz domām par Eiropas pensiju Poncija shēmu neizbēgamu sabrukšanu. Ar latvju tautu ir vēl ļaunāk – jauno laiku tradīcija liek vismaz reizi gadā valsts mērogā spriest par to, pēc cik gadiem izmirs latvieši ar visu savu grūti apgūstamo valodu un etnogrāfisko unikalitāti. Un latviešiem kā jau kapu kultūrai šādas runas tīkami žūžo nacionālo sentimentu.
Tauta iet bojā, tas skaidrs. Daži kaktu dakteri piedāvā risinājumus uz fentezi robežas – glābt izmirstošo etnosu caur citu tautību pārstāvju deportāciju uz Mēnesi un permanenta aukstā kara uzturēšanu ar Krieviju. Tas, ka to kaimiņzemi vajag iekarot, protams, nav apšaubāms, jo latviešiem vajag kā energoresursus, tā arī visu Mendeļejeva tabulu, ko kaimiņi šobrīd izsaimnieko pilnīgā bezjēgā, bet – piedodiet! – kas to visu izmantos, ja pēdējā latvieša miršana jau nolikta uz 21.gadsimta beigām?

Nedrīkst slēpt galvu smiltīs! Ikvienam ir jāsaprot, ka tautas nākotne ir tās lielumā. Izmēram IR nozīme. Nozīmes nav tikai mazam izmēram.

Tātad, pirmkārt – jāatzīst problēma – latviešu vairāk nekļūst. Gluži otrādi – viņi iet mazumā, un ne pa dienām, bet pa stundām. Otrkārt – problēmas risinājums atrodas katram latvietim... nu – starp kājām, tur, kur reproduktīvie orgāni. Treškārt – jābeidz gaidīt, kad valdība nāks turēt sveci pie bērna ieņemšanas, uzņemsies dzemdību sāpes un pēc tam vēl zelta šūpulīti piešķirs. Bērni ir tikai un vienīgi divu pieaugušu cilvēku darīšana. Ejiet un dariet!

Visi to tik zina, kā skatīties internetā “Margošu” un rādīt ar pirkstu uz “viņiem tur augšā”, kas neko nedara, lai latvieši neizmirtu. Pajautājiet sev godīgi – vai tie uzblīdušie purni televizorā ir tas ģenētiskais materiāls, no kā tautai būtu jāturpinās? Ja atbilde ir “nē”, tad aizmirstiet par valdību! Viņi nepazīst vienkāršus ceļus, viņi neatdzīst loģiskus risinājumus. Viņi pārtiek no “instrukcijām”, “procedūrām” un “projektiem”. Valdība visu tikai “optimizē”, “konsolidē”, “apgriež” un “strukturāli reformē”. Ja birokrātiskais aparāts ķersies pie vairošanās problēmas risināšanas, valdība tā vietā, lai pateiktu tautai iet un vairoties, dibinās aģentūru, kas izsludinās konkursu problēmas izpētei un stratēģijas izstrādāšanai, rīkos iepirkumu, saņems kukuļus un gudrām sejām no TV ekrāniem klāstīs attīstības scenārija variantus un Eiropas Padomes nostāju jautājumā, bet Saeima izveidos neskaitāmas komisijas problēmas izmeklēšanai, risināšanai un noklusēšanai. Un kamēr tiks gaidīti rezultāti, latvieši vienkārši iznīks.

Viss ir pašas tautas rokās – kā darīsim, tā atradīsim. Pietiktu ar pavisam vienkāršu, bet pārdomātu sociālo kampaņu, lai latvji saplauktu nepieklājīgi kuplā skaitā.

Manifests

Galvenais priekšnosacījums, lai latvieši neizmirtu, – IR JĀVAIROJAS!

Tas nav tik sarežģīti kā izklausās. Jau pati Māte Daba par to ir parūpējusies – pietiek ar diviem pieaugušiem dažāda dzimuma latviešiem reproduktīvā vecumā, lai veiksmīgas lecināšanas gadījumā jau pēc deviņiem mēnešiem būtu par vienu mūžam neapmierinātu neganti brēcošu latvieti vairāk. Un to var darīt, neticēsiet, bet vairākas reizes latvieša mūžā, tā palielinot bāleliņu skaitu vēl un vēl! Vai nav satriecoši lieliski?

Taču ir problēma – mūsdienās akcenti novirzīti no procesa vēlamā rezultāta – vēl viena latvieša – uz pašu procesu. Seksam un kontracepcijai veltīts daudz vairāk literatūras nekā bērnu kopšanai. Lūk, ar šo jāsāk! Tātad – vērienīga kampaņa, kuras laikā tautiešu smadzenēs iesējama doma par to, cik lieliski radīt vēl vienu latvieti.

Novelt atbildību par nācijas nākotni uz atsevišķa indivīda pleciem jau pašos pamatos nav pareizi. Ko parasts latvietis nodomās, dzirdot kārtējo skaļo saukli, ka latvieši izmirst un jārada bērni, lai tauta turpinātos? Protams, latvietis sabīsies ne pa jokam un tūdaļ pat iebakstīs valdības virzienā – viņi lai ar to nodarbojas! Indivīds viens pats nevar glābt tautu. Un cilvēks nav skudra ar kolektīvo apziņu, lai aptvertu, ka nav vienīgais vaislais latvietis uz šīs planētas.

Tātad – potenciāli vairoties spējīgais latvietis visu laiku tiek zāģēts, ka latvieši izmirst un ka, ja viņš ar skubu neradīs pēcnācējus, būs tūtā. Kāda ir pirmā reakcija? Protams – pašaizsardzība, jo ir pārāk biedējoši domāt, ka atbildība par visas tautas nākotni gulst uz taviem šļauganajiem egoista pleciem – un latvietis sāk skaidrot, ka kāds nu viņš latvietis – viena vecmamma bija poliete, kas pārgulēja ar vācu baronu, savukārt tēvs vispār latgalietis ar semītu un vecticībnieku saknēm! Tad vēl viņš sāk teoretizēt, ka ar trim bērniem līdzēts būs maz, bet vairāk pat pie labākās gribas nevar atļauties. Latvietis, sabijies no atbildības, kas guldīta uz viņa reproduktīvajiem orgāniem, veikli kā Ziemsvētku pantiņu noskaita veselu gūzmu atrunu un aiziet uz veikalu pēc alus, čipsiem un prezervatīviem.

Pareizā pieeja – no indivīda uz sabiedrību. Latvietis jāuzrunā ar saukli “Neizmirsti pats!” un “Saglabā savus gēnus visdrošākajā bankā – savos pēcnācējos!”. Ja uz latvieša pleciem veļ samērīgu atbildību – atbildību par savas un tikai savas dzimtas (ne visas nācijas) turpinājumu –, tad ir cerība, ka latvietim pietiks intereses un apņēmības īstenot misiju. Un tā – ja katrs indivīds sasparojas, arī kolektīvs ir daudz brašāks.

Kā to panākt?

Lai latviešu prātus iegrozītu konstruktīvā gultnē, jāorganizē plaša sociālā kampaņa, kas atgādinātu par sen aizmirsto – dzīves mērķis un jēga – genofonda nodošana tālāk.

Mērķauditoriju jādala vairākās grupās, jo latviešu pagaidām ir daudz un latvieši ir dažādi – ar katru latvieti jārunā individuāli un profesionāli, jo, atskaitot Jāņus un velēšanas, nav vis latvieši kādi bara lopi. Pirmais un visai svarīgais punkts – komunikācijai jābūt tikai un vienīgi valsts valodā (jo mērķis ir latviešu vairošanās, nedo’ die’s uz reklāmas rēķina sazels nezāles!).

Mērķauditorijas grupa Nr.1 – blondīnes un jo īpaši blondīnes ar sunīšiem.

Potenciāli visvieglāk uzrunājamā auditorija, jo labprāt ļaujas reklāmu valdzinājumam un seko aktuālām tendencēm, pie tam teju katrai sevi cienošai blondīnei ir kāds mazs, drebelīgs kroplītis, ko viņas lepni dēvē par suņiem. Ar tām radībām ir nevāja noņemšanās, tā ka blondīnes jau ir pieradušas par kādu rūpēties. Tādēļ vienīgais, kas jāpanāk – lai tas “kāds” būtu sārts latviešu bēbis. Te rīcības stratēģija varētu sastāvēt no vairākām daļām:

1. būšana stāvoklī jāpadara par modes lietu (reklāmās jāsāk izmantot izteikti skaistas grūtnieces, jo pagaidām liels vēders ir katras blondīnes lielākais bieds);
2. jāpasludina mazie sunīši par pagājušās sezonas tendenci – šosezon aktuāli ir būt stāvoklī un audzināt savu bēbi!
3. kampaņa kontracepcijas nomelnošanai – palaist baumas, ka Parisa Hiltone nolauzusi nagu, mēģinot uzvilkt draugam prezervatīvu, tad pieminēt, ka Rīsai Viterspūnai no tabletēm mati kļūst inerti pret ūdeņraža pārskābi u.tml.;
4. veikalos atstāt tikai zīmolu radītās grūtnieču drēbes, normāla izmēra apģērbu lai meklē tirgū.

Mērķauditorijas grupa Nr.2 – cilvēki laukos.

Jāsarunā ar "Latvenergo", lai laukos katru vakaru atslēdz elektrību. Tur viss nokārtosies dabiski.

Mērķauditorijas grupa Nr.3 – dažādas pašizpausmes minoritātes (EMO, goti, panki, autsaideri u.tml.).

Arī šos jāņem gluži lētā veidā – uz sienām pilsētās jāsapūš grafiti uzraksti: "Neviens tevi nesaprot? Radi pats sev latvieti, kas tevi sapratīs!"

Mērķauditorijas grupa Nr.4 – vidējais latviešu pāris ar vienu bērnu.

Jāiesaista caur jau esošo atvasi – skolā vai bērnudārzā likt pildīt mājasdarbus, kas veicami kopā ar māsu/brāli, sacerējumos un domrakstos likt rakstīt par māsu/brāli, stāstīt, cik lieliski, ja ir māsa/brālis. Sīkais pats paveiks melno darbiņu – nesīs mājās sliktas atzīmes un zāģēs vecākus tik ilgi, kamēr šie ļausies pielauzties.

Mērķauditorijas grupa Nr. 5 – biznesa lēdijas.

Te der kāds viltīgs paņēmiens – bērnu iekļaušana darījumu kārtošanā. Iedomājieties – biznesa veči svarīgākās lietas apspriež, ļuļķējot cigas, savukārt dāmas – zīdot savas atvases saulainā stūrītī. Tikai jāpanāk, lai kāda populāra un darījumu aprindās ietekmīga alfa–mātīte rāda priekšzīmi. Un kļūs pavisam normāli ierasties uz sapulci ar bēbi. Vai vēl skaistāka aina – TV ziņu moderatore ar mazuli klēpī stāsta par to, kā Latvija savāc atpakaļ Abreni, jo latviešiem vajag vairāk vietas, kur dzīvot, un nobeidz vakara ziņu raidījumu ar vārdiem “Lai jums auglīgs sekss!”.

Mērķauditorijas grupa Nr. 6 – uzlīmju krājēji.

Vai esat ievērojuši latviešu apsēstību ar uzlīmēm? Krāj visu un visur. Latvietis gatavs nopirkt da jeb ko, ja vien tam ir jāsakrāj vismaz 40 uzlīmju. Tiesa, tādā veidā tirgot bērnus būtu radikāls solis, bet dažādas svarīgas zīdaiņu kopšanas mantas – ir okei. Par uzlīmēm tās pirktu pat tie, kas pēdējo reizi bērnu mēģināja ieņemt 1969. gada pavasarī. Tādas mantas mājās agri vai vēlu latviešus pieradinātu pie domas, ka mazi latvietīši – tas nemaz nav briesmīgi.

Zīdaiņi un citi mazi bērni jāpadara par normālu sabiedrības sastāvdaļu, organisku visa piedevu.

Piemēram, mašīnu standartaprīkojumā jāiekļauj bērnu sēdeklīši, pērkot kāzu kleitu, līdzi jādod kristāmdrēbītes (vai nu divi komplekti, vai arī viens neitrālā krāsā), pērkot traukus, līdzi jānāk arī ērtiem traukiem mazuļiem, un tā ar visām biežāk lietojamo preču grupām. Protams, ka bezbērnu pārim tas varētu likties dīvaini un kaitinoši, bet nenovērtējiet latvieša knauzerīgo dabu par zemu – skopi, tāpēc ārā nemet pat to, ko nelieto.

Un tad paturpiniet šo saulaino scenāriju – vienā jaukā dienā latviete uzčurā uz puļķa un secina, ka ir divas strīpas, kas kā karoga joslas liecina par drīzu vēl viena latvieša nākšanu pasaulē. Viņa bažīgi par to paziņo savam latvietim, savukārt viņš, pakasījis bumbas un paskatījies apkārt uz to, kas jau mājās parādījies no zīdaiņu piederumiem pavisam nejauši, secina, ka pamats ir, parausta plecus un saka – lai nu tā būtu, neies tak laist mantu zudībā. Un tā maz pamazām izrādās, ka piedrazot pasauli ar jauniem latviešiem vairs nav tik baisi.

Noslēgums

Pavasaris soļo pār Dzimteni. Ņemiet piemēru no kaķiem un putniņiem – viņi katru pavasari savu populāciju dubulto! Ēdiet zaļumus, dodieties zaļumos, domājiet par zaļu un latviešiem bagātu Latviju. Domājiet par to, ka, kamēr jūs audzināsiet sesto bērnu, pirmais jau būs pieaudzis un nopelnījis pirmo miljonu (un vēlēsies padalīties ar vecākiem).

Aizmirstiet atrunas! Nolaidiet podā savus “racionālos” argumentus, ieņemiet kaut ko drosmei un ķerieties pie lietas!

EJIET UN VAIROJIETIES!


Lasi jaunumus, komentē, uzdodi kašķīgus jautājumus, ierosini un lamā!
TR Notārs šad un tad pačivina, ja twitter.com strādā:



Lasāmviela.
Lekcijas par biznesu.
Antitraktāts "Valsts".
Blogi un pastāsti ar kontekstu.
Apsēstā prāta laboratorija.
Neaizmirsti apmeklēt okulistu!